Latvijas Amatniecības kameras atzītais Meistars Igurds pēdējos piecpadsmit savas dzīves gadus ir veltījis skolēniem. Astoņus gadus nostrādājis Valdemārpils vidusskolā par darbmācības un zīmēšanas skolotāju, faktiski paceldams šo skolu par Kurzemē pēc skolēnu pieplūduma un konkursa pretendentiem par iekļūšanu darbmācības grupā augsti vērtētu amatniecības novirziena vidusskolu. Patiesi, stāsti par dullo skolotāju, kurš savas mājā iekārtoto darbnīcu pārvērtis par skolēnu apmācības vietu, ziedo laiku, materiālus un tehniku, aizskanēja patiesi tālu. Uz skolas darbmācības klasi plūda skolēni ne tikai no apkārtējiem rajoniem, bet pat no Rīgas un citiem tālākiem Latvijas novadiem. Ārpusstundu darbs skolotāja privātajā darbnīcās bija ierasta lieta, turklāt dažiem no skolēniem Igurds bija kā īsts audžutēvs, izguldīdams savās mājās tos, kuriem varbūt rocība neļāva mērot tālo ceļa gabalu līdz pašu mājām. Šīm studijām nebija brīvdienu, ne velti spējīgākie skolēni sekmīgi iestājās Mākslas akadēmijas dizaina, tēlniecības u. c. nodaļās. Daudzi no absolventiem Latvijas Universitātes Darbmācības fakultātē bija sekmīgāko studentu skaitā. No Latvijas darbmācības olimpiādēm nereti atgriezās pilnīgi visu godalgoto vietu ieguvēji.
Līdz ar meistara diplomu iegūšanu sava aroda patriots un savas patstāvīgas amatniecības privātfirmas izveidi – 1999. gadā – tika dibināta apmācības privātskola “Zeļļi”. Tas bija un IR PRECEDENTS Latvijā, tāpēc, ka balstījās tikai un vienīgi uz privāto iniciatīvu un privātiem resursiem, tāpēc, ka neiekļāvās nekādos izglītības rāmjos. Pamatdoma – trīs studiju un prakses gados apmācīt jauniešus LAK atzītam Zeļļa diplomam. Pateicoties meistara slavai, harizmātiskajai personībai un zelta rokām, skolā pulcējusi skolēnus no tuvākiem un tālākiem rajoniem. Viņi paši bez jebkādas reklāmas atraduši “trako skolotāju, kurš staigā ar plikām kājām” un viens pats uz saviem pleciem un apbrīnojamu entuziasmu īstenojis šo projektu.
Katru gadu aptuveni 20 jauniešu no jauna uzsāk studijas pie Meistara. Daudzi no viņiem ir tā sauktie “ielu bērni”, kuri pametuši mācības vidusskolā un dīkdienībā klimst bez darba. Kā tikt galā ar desmitiem jauniešu, kuru raksturi nav no vieglākajiem, laikam tas ir vēl viens no Meistara amata noslēpumiem. Lai arī trešdaļa jauniešu ģimenes vai kādu citu personīgu apsvērumu dēļ studijas pamet novārtā (daļa ar laiku tik un tā atgriežas un turpina mācīties), beidzēji ir ieguvēji, jo tirgū pēc labiem galdniekiem ir pieprasījums. Arī sabiedrība ir ieguvēja, jo līdztekus amata apguvei Igurds kā obligātu prasību ikvienam izvirzījis – obligātu vidējās izglītības ieguvi vidusskolā vai vakarskolā. Tikai pateicoties Igurda personībai daudzi no viņiem atrod īsto savu vietu dzīvē, un nav brīnums, ka viņa skolnieki meistara mājās ir bieži viesi.